SIA “BM Holding” biometāna ražotnē “Mazās Druvas” projekta ietvaros veiks „Biometāna transportēšanas komplekta” iegādi sava saražotā biometāna transportēšanai. Projekta īstenošanas rezultātā sasniedzamais mērķis ir vismaz 16 000 MWh pārvadāta biometāna gadā. Projekta kopējās izmaksas 600 567,00 EUR, t.sk., ALTUM aizdevums 515 430,00 EUR (90% apmērā).

BM-Holding-plaksne-2026

Jauns, rūpnieciski ražots M1 kategorijas transportlīdzeklis (BYD, SEALION 7 EXCELLENCE), kas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un kura siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km kategorijas transportlīdzeklis. Kopējā projekta summa 52 038.00 Eur no kura kapitāla atlaides apmērs 5000.00 Eur.10/2025-10/2026.

Trīs saules elektrostacijas ar kopējo invertoru jaudu 2.799 MW un saules paneļu jaudu 3.717 MW (Nr. PIET-EE2-108).

Iekārtu vidējais ģenerētais enerģijas pajoms: 3263.73 MWh/gadā, un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ne mazāk, kā 355.75 tCO2/gadā. Saražotās enerģijas daļa, kas tiks izmantota SIA “BM Holding” pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā – ne mazāk kā 80%.

Skaidrosim mainīgas devas mēslošanas principus un ieguvumus. Kā noteikt pirmo N papildmēslošanas devu rapsim? Saimniecības pieredze, mēslojot rapsi ar mainīgu N devu un izmantojot “Atfarm”; 

Kā ar tehnoloģijām un dažādiem risinājumiem noteikt slāpekļa devu kviešiem: N-Sensora tehnoloģija, produktīvo stiebru skaita mērīšana kvadrātmetrā;

Augsnes slāpekļa kontrole ar “Nulles lauciņu” – praktisks ieteikums, kā to ierīkot;

Ieteikumi turpmākajām papildmēslošanas reizēm ziemājiem. 

Pieslēdzies: www.agronomubrokastis.lv

 Youtube: www.youtube.com/watch?v=b9R-5H7SPvw&t=1337s

Nozarē šobrīd kopumā darbojas vairāk nekā 25,7 tūkstoši uzņēmumu, un to kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 2,6 miljardi eiro.

Analizējot datus par TOP 20 vērtīgākajiem lauksaimniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, redzams, ka to kopējais apgrozījums 2020. gadā pārsniedzis 800 miljonus eiro. Aprēķināts, ka lauksaimniecības nozares TOP 20 vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība pēdējā gada laikā, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies par 8,5% – ja 2020. gadā TOP 20 vērtīgāko lauksaimniecības uzņēmumu kopējā vērtība bija 1,65 miljardi eiro, tad pērn – 1,51 miljards eiro.

Kopumā TOP 20 vērtīgāko lauksaimniecības nozares uzņēmumu sarakstā visplašāk pārstāvēta ar 6 uzņēmumiem ir mežizstrāde, pa 3 uzņēmumiem ir no putnkopības nozares, kā arī no nozares, kas saistīta ar mežkopību un citām mežsaimniecības darbībām. Pārējie sarakstā iekļuvušie uzņēmumi pārstāv dažādas lauksaimniecības nozares – graudkopību, zvejniecību, dārzeņu audzēšanu u.c.

Lielākais uzņēmums lauksaimniecības nozarē ar ievērojamu atrāvienu joprojām ir AS “Latvijas valsts meži“, kura vērtība sasniedz 911 miljonus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma vērtība līdz ar tā apgrozījuma un peļņas kritumu ir samazinājusies par 17%. “Lursoft” pieejamie dati rāda, ka AS “Latvijas valsts meži” apgrozījums aizpērn, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 6,78%, bet peļņa par 40,69%, sarūkot līdz, attiecīgi, 349,69 miljoniem eiro un 62,29 miljoniem eiro. “Capitalia” savā vērtējumā norāda, ka līdz ar straujo kokmateriālu cenu pieaugumu 2021. gadā, ir sagaidāms, ka AS “Latvijas valsts meži” un arī citi kokrūpnieki nozīmīgi būs spējuši kāpināt savus apgrozījuma un peļņas rādītājus, un tā rezultātā arī audzēt biznesa vērtību. Aizpērn AS “Latvijas valsts meži” realizēja 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tostarp 7,23 miljonus kubikmetru apaļkoksnes.

Lauksaimniecības nozares vērtīgāko uzņēmumu topa otrajā vietā ir ierindojies vietējā tirgū mazāk zināmais SIA “Baltreids”, kas nodarbojas ar zvejniecību Āfrikas piekrastē. Aizpērn, kā norādīts SIA “Baltreids” iesniegtajā vadības ziņojumā, tas ar zvejniecību nodarbojās Mauritānijas un Marokas zvejas rajonos. Uzņēmums ir regulāri spējis uzrādīt augstus peļņas rādītājus, bet īpaši izdevies tam ir 2020. gads, kā rezultātā kompānijas biznesa vērtība ir ievērojami kāpusi – par 40%. Liepājā reģistrētā SIA “Baltreids”, kura īpašnieki ir Oļegs Hramovs un Nikolajs Varušečkins, vērtība aizvadītajā gadā sasniedza 102,79 miljonus eiro. Uzņēmumam 2020. gadā izdevās palielināt apgrozījumu līdz 32,17 miljoniem eiro, bet peļņu līdz 13,66 miljoniem eiro.

Vērtīgāko uzņēmumu topa trijotni noslēdz Valmieras reģiona graudkopības kooperatīvs “VAKS”, kas pēdējo piecu gadu laikā ir spējis dubultot savu apgrozījumu un strauji virzījies augšup arī vērtīgāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā.

Vērtīgāko nozares kompāniju starpā visplašāk pārstāvētie ir ar mežniecību saistītie uzņēmumi (9 no 20), savukārt visstraujāko biznesa vērtības lēcienu (355% pret iepriekšējo gadu) demonstrēja AS “Agrofirma Tērvete”, šī topa jaunpienācēja. “Capitalia” norāda, ka Zemgales lauksaimniecības uzņēmuma AS “Agrofirma Tērvete” vērtība ir kāpusi, pateicoties nozīmīgiem ar pamatdarību nesaistītiem ienākumiem 2020. gadā, tāpēc, iespējams, nākošajā gadā tam būs grūti saglabāt augsto 11. vietu nozares vērtīgāko uzņēmumu sarakstā. “Lursoft” izpētījis, ka AS “Agrofirma Tērvete” apgrozījums aizpērn bijis zemākais pēdējo astoņu gadu periodā, tam samazinoties līdz 11,52 miljoniem eiro, vienlaikus uzņēmums guvis 8,83 miljonu eiro lielus ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības.

Izmantotā biznesa vērtēšanas metodika ir balstīta uz salīdzināmo uzņēmumu metodi, kas ir viena no vispārīgi atzītām kompāniju vērtēšanas metodēm. Novērtējums tiek balstīts uz uzņēmuma iesniegtajiem vēsturiskajiem finanšu rezultātiem. Uzņēmuma vērtības aprēķins ņem vērā kompānijas un darbības nozares vēsturiskos apgrozījuma, apgrozījuma izaugsmes un rentabilitātes rādītājus. Novērtējumu modeli sagatavoja “Capitalia” sadarbībā ar “Lursoft”.

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lauksaimniecibas-nozares-vertigakie-uznemumi.d?id=54040902

Padziļinātās sadarbības programma ir Valsts ieņēmumu dienesta īstenota jauna sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos – Bronza, Sudrabs, Zelts. Atkarībā no programmas līmeņa, Valsts ieņēmumu dienests tās dalībniekiem nodrošina dažādas priekšrocības. 

Padziļinātās sadarbības programma ir Valsts ieņēmumu dienesta īstenota jauna sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos –  Bronza, Sudrabs, Zelts. Atkarībā no programmas līmeņa, Valsts ieņēmumu dienests tās dalībniekiem nodrošina dažādas priekšrocības. 

Tikko pārdzīvojām lielāko salu pēdējos divos gados – labi, ka vienlaicīgi varējām sasildīt savu ekonomiku, jo mums ir uzņēmēji, kas nepieciešamo siltumu var saražot no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem – zaļāk un lētāk, atzīst SIA Agro Iecava & SIA AD Biogāze stacijas valdes loceklis Mārtiņš Pelšs.

Mūsu SIA Agro Iecava biogāzes stacija atrodas Iecavā ar tās 5700 iedzīvotājiem. Lielāko gada daļu pilnībā nodrošinām siltumenerģijas vajadzības pašvaldībā. No biogāzes koģenerācijas iekārtās saražoto siltumenerģiju pārdodam Iecavas pilsētai, kas ir vidēji par vismaz 25% lētāk nekā SIA Iecavas Siltums var saražot savos dabas gāzes katlos.

Šobrīd Iecavā apstiprinātais siltumenerģijas tarifs 51.57 EUR/MWh ir zemāks nekā blakus esošajā Bauskā vai Jelgavā un vispār ir viens no zemākajiem Latvijā, tomēr, izdarot nesaprātīgas izmaiņas regulējošajos Ministru kabineta noteikumos nr.560, tas kļūtu par vienu no augstākajiem.
Siltumenerģijas tarifu kāpums būtu tikai viens no kaitējumiem, aizverot ciet mūsu atjaunojamo energoresursu nozari. Šo enerģijas iztrūkumu valsts bilancē ērti un ātri aizstātu ar dabasgāzi – tie ir 5 miljoni eiro, kas katru nedēļu aizplūst no Latvijas ekonomikas. Citā mūsu biogāzes stacijā pie Baltkrievijas robežas – SIA AD Biogāzes stacija ir nule kā atvērta jauna ražotne kamīnmalkas eksportam. Kopīgi esam investējuši 1.5 miljonu eiro, lai pildītu vēl pagājušajā gadā pieņemtās prasības. Ražotne pierobežā nodarbina 30 cilvēku, kuri, pat pus gadu nenostrādājot, zaudēs darbu, jo valdība atkal maina noteikumus spēles gaitā. Šādu attieksmi redz investori – kā ārvalstu, tā vietējie. Kāda viņiem var būt paļāvība, ka kaut ko ieguldot šajā valstī būs iespēja to jebkad atgūt? Kur paliek tukšie solījumi par reģionu ekonomikas stiprināšanu?

Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, bet atjaunojamās enerģijas jomā pārliecinoši airējam pretējā virzienā. Tas nekas, ka pēc gadiem no ES sekos sankciju viļņi par neizpildītajām prasībām SEG emisiju samazināšanā, atjaunojamo energoresursu īpatsvarā, organisko atkritumu pārstrādē u.c. Ja politiķi nespēs atvērt acis un beigt kašķēties par pagātnē pieņemtiem lēmumiem, tad pēc viņiem nesekos ūdens plūdi, bet gan kārtējais cilvēku aizplūšanas vilnis; notekūdeņu dūņas atkal krāsies kaudzēs un virca plūdīs upēs.

Mēs piekrītam un valstij ir visas tiesības pārbaudīt un sekot līdzi, lai enerģija tik tiešām tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem un izlietota tam paredzētajam mērķim, par ko arī saņemam atbalstu, tomēr nevar veidoties situācija, ka mums tiek pārmesta pārkompensācija, pārsubsidēšana utml, ja ražotāj nevar iesniegt savus faktiskos finanšu datus, bet jāizmanto kalkulators, kuru sastādījis mazpazīstams konsultants. Līdz ar to nozare pasūtīja KPMG neatkarīgi izvērtēt šī aprēķina pamatotību. Pētījuma rezultāti nebija glaimojoši Ekonomikas Ministrijai – aprēķinos izmantojamās līmeņatzīmes neatbilst nozares realitātei un mākslīgi uzpūš nozares peļņu, radot ilūziju par pārkompensāciju. Ir jāuzteic pēdējo nedēļu attieksmes maiņa komunikācijā ar Ekonomikas Ministriju, kas vieš cerību, ka apkures sezonu varēsim pabeigt.